Hauv lub neej no, yeej tsis muaj leej twg yuav zam kom tsis txhob raug tej kev mob siab. Muaj tej kev puas tshuaj tshwm los tamsim thiab sai dhau, coj tag nrho tej uas peb suav tias ruaj khov mus. Kuj muaj tej qhov kev mob nws maj mam ua rau muaj lub qhov txhab mob ncus nco, ntev hnub raws lub caijnyoog. Txoj kev mob yog yam uas tsis muaj leej twg xav, tiamsis kuj yog yam uas zam tsis dhau. Yog li peb yuav ua li cas thaum uas kev mob siab khob qhov rooj? Peb yuav khiav nkaum thiab txhob txwm ua tug tias yus tsis ua cas, lossis khiav mus cuag Vajtswv quaj kiag hauv Vajtswv txhais tes?

Hnub no, yog hnub 12/09/2025, Kev thov Vajtswv txhua hnub thov caw sawv daws nrog kawm Vajtswv Txojlus ua ke nrog tus qhia Diane Markins dhau ntawm Zaj kawm TIV TXOJ KEV MOB SIAB.

“Cov kwvtij uas kuv hlub, nej tsis txhob pooh siab thaum nej raug kev tsimtxom, tej uas nej raug ntawd twb yog sim nej siab, nej tsis txhob xav hais tias tej kev tsimtxom ntawd tsis zoo li tej uas sawvdaws ibtxwm raug.” (I Petus 4:12)

Kuv paub ob tug niam tsev tab tom ua neej ntsib dhau ntu caijnyoog uas txomnyem tshaj plaws hauv lub neej. Ib tug hu ua Jen – nws tus tub nyuam qhuav tuag thaum muaj 32 xyoo vim txov txojsia, tas txog nws tus txiv yawg uas nws hlub, thiab nws tus txiv tau nrog nws ua neej ua ke tau 40 xyoo. Qhov teeb meem no tsuas tshwmsim rau ob peb hli xwb. Tsis tas li xwb, ntau xyoo dhau los, Jen tseem ntsib ntau qhov kev puastshuaj ntxiv: nws niam nws txiv yug nws puav leej tag sim neej, thiab nws tus kheej los kuj ntsib ntau qhov teeb meem txog nws lub dag zog.

Tshuav ib tug niam tsev – lam hu ua Judy – kuj ntsib dhau ntau txoj kev mob siab. Tomqab ntau xyoo tos, thaum kawg nws kuj ntsib nws tus txijnkawm hauv nws lub neej. Tiamsis tau ib lub sijhawm siv zog sib txhawb, nkawd lub neej kuj tawg tas. Vim tsis muaj cuab yig, Judy siv tag nrho nws lub sijhawm los ua haujlwm – siv zog tsis tu kom nws tuav tau nws lub meej mom, kom tab pov rau nws lub neej tom qab no. Judy kuj muaj ib qhov teeb meem ua rau nws tub qaug rau nws lub cev ntaj ntsug. Nws niam nws txiv kuj tuag lawm, thiab tsis ntev los no, nws kuj nyuam qhuav hais lus sib ncaim rau nws tus phooj ywg sib txheeb.

Ob tug neeg no muaj ntau yam zoo sib thooj – tiamsis txoj kev uas lawv ntsib tej teeb meem ho tsis sib thooj.

Jen zoo li tab tom ua neej tsau tsawv rau hauv cov huab pos ntom nti ntawm txoj kev quaj ntsuag txog kev ploj kev tuag. Nws nyuaj siab, nyob ib leeg, txeem ua neej ib hnub dhau hnub – tiamsis yeej siv zog txhais ruam mus ntxiv. Tag nrho Jen lub neej nws tseg sijhawm los txhim kho kev sib raug zoo nrog tsev neeg, phoojywg – yog li thaum no, lawv thiaj yog cov neeg nyob ib sab, rub tes thaum nws txomnyem tshaj. Txawm tsis nkag siab tias vim li cas ho ntsib dhau ntawm qhov kev quaj ntsuag li ntawd los, Jen tsis yws Vajtswv, kuj tsis txav deb Vajtswv- vim thaum loj hlob, Jen ua neej nyob hauv txoj kev sib raug zoo nrog Nws. Jen paub Vajtswv, thiab nws paub tias Vajtswv tab tom nrog nws nyob. Vajtswv yuav coj Jen mus dhau qhov kev sim siab no.

“rau qhov koj ibtxwm pab kuv los lawm. Kuv zoo siab hu nkauj hauv koj ob sab qab tis uas ua duab ntxoo roos kuv. Kuv nyob ze rawv koj, thiab koj txhais tes xis thaiv tsis pub kuv raug kev nyuaj siab” (Ntawv Nkauj 63:7-8).

Jen twb tau saj Vajtswv txoj kev rub nws tes, thaum no nws pheeb rau qhov tseeb no kom tiv dhau ntu caijnyoog muaj kev tu siab no.

Tshuav Judy ces nws ho zoo siab sai tomqab tej kev puas tshuaj. Tiamsis txawv Jen, nws tsis muaj phooj ywg ntau lossis tej txheeb ze nyob ib sab sib pab. Nws hnov nyob ib leeg, thiab ntau zaug yuav ntsib txoj kev nyob ib leeg tiag tiag. Hauv nws lub siab puv npo kev npau taws – npau taws rau Vajtswv. Ntau zaug tseem pib nug tias: Tsis paub nws puas tseem xav lees tias nws yog tus ntseeg Vajtswv.

Jen xaiv ntsib txoj kev tu siab no ib qhov zuj zus. Txhua hnub, nws qhib siab ib mentsis, tso cai rau yus txais yuav qhov kev mob siab ntawd kom phim li yus lub zog tiv taus, tas kuj siv zog tseg sijhawm los tso txoj kev nyuaj siab tseg.

Tshuav Judy ces ncaj qha mus rau qhov mob, tsau tsawv rau hauv ib thiv. Tas nws cia li sawv tsees thiab kaw lub qhov rooj siab tu siab ntawd cia. Txhua zaug uas nws siv zog luag, sab nraud cuag li twb tiv dhau lawm.

Leej twg hauv peb kuj yuav txog lub caij ntsib kev quaj ntsuag, kev tu siab, txawm loj lossis me, yooj yim dhau lossis yuav ntev. Ib yam li Petus tau sau:

“Cov kwvtij uas kuv hlub, nej tsis txhob pooh siab thaum nej raug kev tsimtxom, tej uas nej raug ntawd twb yog sim nej siab, nej tsis txhob xav hais tias tej kev tsimtxom ntawd tsis zoo li tej uas sawvdaws ibtxwm raug.” (I Petus 4:12).

Txoj kev uas peb coj thaum kev nyuaj siab tshwm los yuav pab rau peb ntaus nqi tau rau peb tus kheej thiab txoj kev tom ntej. Yog tsis kam ntsib thiab cia Vajtswv kho zoo tej qhov txhab hauv siab, ces ntxov thiab lig txhua tes haujlwm, txhua txoj kev sib raug zoo kuj yuav raug cuam tshuam. Thaum pheej siv zog muab zais cia thiab tsim muaj daim phab ntsa thaiv tus kheej, peb yuav nyuaj ua neej ncaj ncees lossis sib hlub kom zoo tau.

Thaum teeb meem thiab kev mob siab tshwm los, peb tsis zoo khiav nkaum lossis nrhiav kev tsis lees txais, kuj tsis txhob npau taws lossis tawm tsam. Peb yuav tau muaj lub siab tawv tiv kom dhau cov nplaim hluav taws ntawd. Thiab kuj yog Vajtswv tej lus cog tseg yuav yog lub zog rub peb tes, ib yam li Vajtswv tej lus tau hais nyob hauv 1 Petus 5:10 “Tiamsis thaum nej raug kev tsimtxom ib nyuag ntu dhau lawm, tom qab ntawd Vajtswv tus uas muaj koob hmoov nplua mias yuav pab kom nej ua tau neeg zoo kawg nkaus, thiab kom nej muab siab rau ntseeg Vajtswv heev ntxiv. Nws yuav txhawb nej lub zog kom nej nyob ruaj nrees.”

Thov caw nrog kuv peb thov Vajtswv ua ke: Tus Tswv, kuv paub tias txoj kev ua neej no yuav muaj tej qhov kev phem, yuav zam tsis dhau tej kev puas tshuaj, kev tu siab thiab kev los kua muag. Thov pab kom kuv txhob tig nruab qaum thaum tej kev mob ntawd tshwm los, tiamsis yim mob siab, thov kom kuv yuav yim pheeb kom ruaj rau ntawm koj, nkaum hauv koj phob tis. Thov kho zoo kuv tej qhov txhab tob tob hauv kuv tus ntsujplig. Kuv ntseeg tias hnub no kuv qaug zog, tiamsis Nws yuav rub kuv tes sawv thiab ua rau kom kuv muaj zog tshaj. Kuv thov hauv Tswv Yexus Khetos lub npe. Amees.

Cov kwv tij txhua tus, koj puas muaj ib lub qhov txhab twg hauv koj lub siab yeej tseem tsis tau kho zoo? Tej zaug koj siv zog tiv kom dhau, lossis twb kawm txoj kev muab zais mus tom qab txoj kev luag txaj muag. Tiamsis thov kom koj nco ntsoov tias: Vajtswv tsis txav deb koj ib qho twg li. Nws ntsia pom koj tej kua muag, nkag siab tias koj yeej tsis tau nthuav tawm, Nws yeej tseem tos kom koj qhib siab, cia Nws rub koj tes thiab pab koj kom dhau los muaj zog dua koj tus kheej nag hmo dhau. Cia li tuav Vajtswv txhais tes, thiab koj yuav saj tau txoj kev kajsiab kiag nyob hauv koj tej kev mob.

Nyob zoo rau peb txhua tus, thov foom kom nej sawv daws tau txais koob hmoov zoo rau ib hnub tshiab thiab peb mam sib ntsib dua rau tagkis!

Tus phoojywg, yog koj xav paub ntxiv txog Tswv Yexus lossis koj muaj tej teeb meem twg, kev khuab xeeb twg xav hais qhia rau peb paub, thov nej sau ntawv cia nyob rau tom qab zaj kawm no, inbox ntawm peb tus fanpage hauv Facebook, lossis xa tuaj rau peb ntawm tus email: [email protected]. Tswv Yexus hlub koj. Thiab peb xav kom txuas tau nrog koj.

bình luận

Trở thành người đầu tiên bình luận cho bài viết này